pirmdiena, 2014. gada 29. septembris

LES TROIS FIGUES /Marie-Therese Saint-Aubin/

Kā jau rakstīju iepriekšējos rakstos, vīģu debešķīgo garšu pirmo reizi iepazinu pagājušā gada septembrī, ceļojot pa Provansas reģionu. Kaut ko tik gardu es vēl nekad nebiju ēdusi!!!!
Pēc atgriešanās mājās, es biju cieši apņēmusies izšūt Marie-Therese Saint-Aubin vīģes, jo pirmkārt, mani ir pilnībā apbūris viņas neparastais dizains un otrkārt - es arī neesmu sastapusi cita dizainera "radītās" vīģes.  Bet.... tik un tā esmu pārliecināta, ka viņa vīģes man patiktu vislabāk, jo tās ir tik īstas!!! Pagaidām darbs nav noformēts, bet plānoju to izdarīt līdz oktobra beigām.

Izšūts saskaņā ar atslēgu ar DMC diegiem vienā diegā caur vienu diegu uz lina auduma Zweigart Belfast 32.izmēra "Flax"

piektdiena, 2014. gada 19. septembris

Le mie forbici / Manas šķērītes

Ja man kāds jautātu, ko es kolekcionēju, man būtu viena atbilde  - šķērītes!!!! Nu jau esmu nonākusi tik tālu, ka mans šķērīšu rāmis ir gandrīz pilns. Palikuši vien 2-3 laukumiņi mini šķērītēm))))
Ko darīšu pēc tam, kad arī šie laukumiņi būs "aizsisti", bet veikalos parādīsies jaunas, īpaši interesantas šķērītes, kuras skatīsies uz mani, un uz kurām skatīšos es ar garu siekalu un žēla suņa skatienu???? .. NEZINU... Par to es domāšu pēc tam....
Šodien savu mīļo šķērīšu ģimeni izvedu rudens saulītē, lai papriecājas par atvasaras skaisto dienu un pēdējām atvasaras rozēm)))

otrdiena, 2014. gada 16. septembris

"William in the window" by John Clayton

Mans mīļais, uzticīgais William ir beidzot ne tikai izšūts, bet arī "ielikts" savā lodziņā....
Jā, jā, tieši tāds viņš ir priekš manis - mīļš un uzticīgs))))
Kad pirmo reizi ieraudzīju šo klusējošo lāčuku, manī ieplūda tāds sirdsmiers, ka jutu - tas ir mans lācītis.... mans, kas uz mani lūkosies ar savu dziļdomīgo skatienu ik reizi, kad sēdēšu pie sava rakstāmgalda....
Tieši šāda lācīša man bērnībā nebija, toties tagad man tas ir, un vēl kāds!!!!
Izmantojot skaisto rudens saulīti, nolēmu, ka fotosesiju sarīkošu ārā, kopā ar manas meitas pirmo lāci, kuru viņa saņēma dāvanā pirms 15 gadiem (jā, jā... pirms 15, lai gan bildēs viņa vecums to nenorāda, jo tas vienmēr rāmi sēdēja dīvāna stūrītī, skatoties uz meitas pasauli savām acīm ...)
Kā jau vienmēr, pateicoties manai spējai "nespēt izvēlēties tikai dažas bildes", bilžu būs daudz)))))...

svētdiena, 2014. gada 7. septembris

Viva la pasta! (Veronique Enginger pour DFEA #HS6)

Viva la pasta.... lai dzīvo pasta....
Jau pāris gadus atpakaļ es biju noskatījusi šo pastas sampleri un ....lūk arī gatavs!
Vienīgais, ko es izmainīju no savas puses - zilo krāsu DMC 792 nomainīju uz DMC 904.
Izšūts uz lina Zweigart Belfast Light Mocha, 32.izmērsa.
Kā vienmēr, ļooti daudz bildes)))))

piektdiena, 2014. gada 5. septembris

GREEK STEPS by John Clayton (Heritage Crafts)

Šīs brīnišķīgās Grieķu kāpnes tapa manā pēdējā atvaļinājuma laikā Capri.
Šoreiz nebija divu domu, kuru darbu ņemt līdzi kā visatbilstošāko, jo tās ļoti atgādina daudzās kāpnes Capri salā.
Izšūts no oriģinālā komplekta.

trešdiena, 2014. gada 3. septembris

Fichi

Kopš pagājušā gada rudens, kad Provansas ceļojumā atklāju, kā garšo svaigas vīģes, tās nekavējoties ieņēma pirmo vietu manā augļu Top 10!!!! Es vispār ļoti mīlu augļus un dārzeņus. Bez tiem es nespēju iedomāties savas dienas maltītes.

Šis raksts ir veltīts manām Capri Fichi.

Man ar ģimeni bija tā lielā, neizmērojamā laime dzīvot pie viena īpaša pāra - Tony un Giusy, kas ar savu sirsnību, dāsnumu un cilvēkmīlestību mūs lutināja ne tikai ar mājīgo viesu mājiņu, bet arī ar daudziem, vienkārši "with pleasure" traukiem ar gardajām Capri vīģēm. Tā kā ģimenē man vienīgajai trūkst sāta sajūtas uz šiem gardajiem augļiem, tad šoreiz man bija tā laime to daudz maz apmierināt... Bet ja kas ļoti garšo, tad tas nekad nav par daudz))))))) (vismaz man).

Nofotografēju katru atnesto vīģu trauku, klāt pieliekot datumus....
Manai nostaļģijai:))))))

16.augusts

otrdiena, 2014. gada 2. septembris

CAPRI

Nu ko.... esmu atpakaļ no šā gada pēdējā ceļojuma, kur atpūtos tik labi, ka beigās pat sagribējās uz mājām (ar mani tā gadās ļoti reti, lai neteiktu, ka pirmo reizi)..... Protams, mājās mums nav ne tādu pasakaini skaistu skatu, ne arī tādu bagātīgu augļu dārzu.... Bet tomēr.... mājas paliek mājas!
Bildes būs daudz - mazāk dabasskatu, jo tos var atrast internetā pa pilnam.... , vairāk būs skaistu mirkļu:)))